Borislava (Boryslav)
 |
 |
Rakstos pirmoreiz minēta 1387. gadā kā karalienei Jadvigai piederoša pilsēta Polijas kroņa zemēs. Kopš 1569. gada — Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1861. gadā pilsētas pievārtē tika atklāts viena no pasaulē pirmajiem naftas urbumiem. 1909. gadā Borislavas apkaimē ieguva 5% no pasaules naftas.
Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Borislavu ieņēma vācu karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.
Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Borislava (Boryslav)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |